limitatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of līmitō.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | līmitātus | līmitāta | līmitātum | līmitātī | līmitātae | līmitāta | |
| Genitive | līmitātī | līmitātae | līmitātī | līmitātōrum | līmitātārum | līmitātōrum | |
| Dative | līmitātō | līmitātae | līmitātō | līmitātīs | līmitātīs | līmitātīs | |
| Accusative | līmitātum | līmitātam | līmitātum | līmitātōs | līmitātās | līmitāta | |
| Ablative | līmitātō | līmitātā | līmitātō | līmitātīs | līmitātīs | līmitātīs | |
| Vocative | līmitāte | līmitāta | līmitātum | līmitātī | līmitātae | līmitāta | |
References
- limitatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.