lustratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of lustrō (“purify”).
Declension
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | lūstrātus | lūstrāta | lūstrātum | lūstrātī | lūstrātae | lūstrāta | |
Genitive | lūstrātī | lūstrātae | lūstrātī | lūstrātōrum | lūstrātārum | lūstrātōrum | |
Dative | lūstrātō | lūstrātō | lūstrātīs | ||||
Accusative | lūstrātum | lūstrātam | lūstrātum | lūstrātōs | lūstrātās | lūstrāta | |
Ablative | lūstrātō | lūstrātā | lūstrātō | lūstrātīs | |||
Vocative | lūstrāte | lūstrāta | lūstrātum | lūstrātī | lūstrātae | lūstrāta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.