mansuetatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of mansuētō

Participle

mansuētātus m (feminine mansuētāta, neuter mansuētātum); first/second declension

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative mansuētātus mansuētāta mansuētātum mansuētātī mansuētātae mansuētāta
Genitive mansuētātī mansuētātae mansuētātī mansuētātōrum mansuētātārum mansuētātōrum
Dative mansuētātō mansuētātae mansuētātō mansuētātīs mansuētātīs mansuētātīs
Accusative mansuētātum mansuētātam mansuētātum mansuētātōs mansuētātās mansuētāta
Ablative mansuētātō mansuētātā mansuētātō mansuētātīs mansuētātīs mansuētātīs
Vocative mansuētāte mansuētāta mansuētātum mansuētātī mansuētātae mansuētāta
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.