marginatus

Latin

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /mar.ɡiˈnaː.tus/, [mar.ɡɪˈnaː.tʊs]

Adjective

marginātus (feminine margināta, neuter marginātum); first/second declension

  1. having a border or margin

Declension

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative marginātus margināta marginātum marginātī marginātae margināta
Genitive marginātī marginātae marginātī marginātōrum marginātārum marginātōrum
Dative marginātō marginātae marginātō marginātīs marginātīs marginātīs
Accusative marginātum marginātam marginātum marginātōs marginātās margināta
Ablative marginātō marginātā marginātō marginātīs marginātīs marginātīs
Vocative margināte margināta marginātum marginātī marginātae margināta

Synonyms

Antonyms

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.