neapolitanus
Latin
Etymology
From Neāpolis, from Ancient Greek Νεάπολις (Neápolis, “new city”), a Greek city in Naples.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ne.aː.po.liːˈtaː.nus/, [ne.aː.pɔ.liːˈtaː.nʊs]
Adjective
neāpolītānus (feminine neāpolītāna, neuter neāpolītānum); first/second declension
- Neapolitan; of or belonging to Naples
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | neāpolītānus | neāpolītāna | neāpolītānum | neāpolītānī | neāpolītānae | neāpolītāna | |
| Genitive | neāpolītānī | neāpolītānae | neāpolītānī | neāpolītānōrum | neāpolītānārum | neāpolītānōrum | |
| Dative | neāpolītānō | neāpolītānō | neāpolītānīs | ||||
| Accusative | neāpolītānum | neāpolītānam | neāpolītānum | neāpolītānōs | neāpolītānās | neāpolītāna | |
| Ablative | neāpolītānō | neāpolītānā | neāpolītānō | neāpolītānīs | |||
| Vocative | neāpolītāne | neāpolītāna | neāpolītānum | neāpolītānī | neāpolītānae | neāpolītāna | |
Derived terms
- Neāpolītānī
- neāpolītēs
- neāpolītis
Descendants
- English: Neapolitan
- Italian: napoletano
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.