necopinatus

Latin

Etymology

From nec + opinatus

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /ne.ko.piːˈnaː.tus/, [nɛ.kɔ.piːˈnaː.tʊs]

Adjective

necopīnātus (feminine necopīnāta, neuter necopīnātum); first/second declension

  1. unexpected

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative necopīnātus necopīnāta necopīnātum necopīnātī necopīnātae necopīnāta
Genitive necopīnātī necopīnātae necopīnātī necopīnātōrum necopīnātārum necopīnātōrum
Dative necopīnātō necopīnātae necopīnātō necopīnātīs necopīnātīs necopīnātīs
Accusative necopīnātum necopīnātam necopīnātum necopīnātōs necopīnātās necopīnāta
Ablative necopīnātō necopīnātā necopīnātō necopīnātīs necopīnātīs necopīnātīs
Vocative necopīnāte necopīnāta necopīnātum necopīnātī necopīnātae necopīnāta

References

  • necopinatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • necopinatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • necopinatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.