novenarius
Latin
Etymology
From novēnī.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /no.weːˈnaː.ri.us/, [nɔ.weːˈnaː.ri.ʊs]
Adjective
novēnārius (feminine novēnāria, neuter novēnārium); first/second declension
Declension
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | novēnārius | novēnāria | novēnārium | novēnāriī | novēnāriae | novēnāria | |
Genitive | novēnāriī | novēnāriae | novēnāriī | novēnāriōrum | novēnāriārum | novēnāriōrum | |
Dative | novēnāriō | novēnāriae | novēnāriō | novēnāriīs | novēnāriīs | novēnāriīs | |
Accusative | novēnārium | novēnāriam | novēnārium | novēnāriōs | novēnāriās | novēnāria | |
Ablative | novēnāriō | novēnāriā | novēnāriō | novēnāriīs | novēnāriīs | novēnāriīs | |
Vocative | novēnārie | novēnāria | novēnārium | novēnāriī | novēnāriae | novēnāria |
References
- novenarius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- novenarius in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- novenarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.