obligaturus

Latin

Etymology

Future active participle of obligō

Participle

obligātūrus m (feminine obligātūra, neuter obligātūrum); first/second declension

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative obligātūrus obligātūra obligātūrum obligātūrī obligātūrae obligātūra
Genitive obligātūrī obligātūrae obligātūrī obligātūrōrum obligātūrārum obligātūrōrum
Dative obligātūrō obligātūrae obligātūrō obligātūrīs obligātūrīs obligātūrīs
Accusative obligātūrum obligātūram obligātūrum obligātūrōs obligātūrās obligātūra
Ablative obligātūrō obligātūrā obligātūrō obligātūrīs obligātūrīs obligātūrīs
Vocative obligātūre obligātūra obligātūrum obligātūrī obligātūrae obligātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.