obliteraturus
Latin
Etymology
Future active participle of obliterō.
Participle
obliterātūrus m (feminine obliterātūra, neuter obliterātūrum); first/second declension
- about to erase
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | obliterātūrus | obliterātūra | obliterātūrum | obliterātūrī | obliterātūrae | obliterātūra | |
Genitive | obliterātūrī | obliterātūrae | obliterātūrī | obliterātūrōrum | obliterātūrārum | obliterātūrōrum | |
Dative | obliterātūrō | obliterātūrae | obliterātūrō | obliterātūrīs | obliterātūrīs | obliterātūrīs | |
Accusative | obliterātūrum | obliterātūram | obliterātūrum | obliterātūrōs | obliterātūrās | obliterātūra | |
Ablative | obliterātūrō | obliterātūrā | obliterātūrō | obliterātūrīs | obliterātūrīs | obliterātūrīs | |
Vocative | obliterātūre | obliterātūra | obliterātūrum | obliterātūrī | obliterātūrae | obliterātūra |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.