paginatus
Latin
Etymology
From pāgina (“written page, leaf, sheet”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /paː.ɡiˈnaː.tus/
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | pāginātus | pāgināta | pāginātum | pāginātī | pāginātae | pāgināta | |
Genitive | pāginātī | pāginātae | pāginātī | pāginātōrum | pāginātārum | pāginātōrum | |
Dative | pāginātō | pāginātae | pāginātō | pāginātīs | pāginātīs | pāginātīs | |
Accusative | pāginātum | pāginātam | pāginātum | pāginātōs | pāginātās | pāgināta | |
Ablative | pāginātō | pāginātā | pāginātō | pāginātīs | pāginātīs | pāginātīs | |
Vocative | pāgināte | pāgināta | pāginātum | pāginātī | pāginātae | pāgināta |
References
- paginatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- paginatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.