pectinatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of pectinō.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | pectinātus | pectināta | pectinātum | pectinātī | pectinātae | pectināta | |
| Genitive | pectinātī | pectinātae | pectinātī | pectinātōrum | pectinātārum | pectinātōrum | |
| Dative | pectinātō | pectinātae | pectinātō | pectinātīs | pectinātīs | pectinātīs | |
| Accusative | pectinātum | pectinātam | pectinātum | pectinātōs | pectinātās | pectināta | |
| Ablative | pectinātō | pectinātā | pectinātō | pectinātīs | pectinātīs | pectinātīs | |
| Vocative | pectināte | pectināta | pectinātum | pectinātī | pectinātae | pectināta | |
References
- pectinatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- pectinatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.