pertentatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of pertentō.
Participle
pertentātus m (feminine pertentāta, neuter pertentātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | pertentātus | pertentāta | pertentātum | pertentātī | pertentātae | pertentāta | |
| Genitive | pertentātī | pertentātae | pertentātī | pertentātōrum | pertentātārum | pertentātōrum | |
| Dative | pertentātō | pertentātae | pertentātō | pertentātīs | pertentātīs | pertentātīs | |
| Accusative | pertentātum | pertentātam | pertentātum | pertentātōs | pertentātās | pertentāta | |
| Ablative | pertentātō | pertentātā | pertentātō | pertentātīs | pertentātīs | pertentātīs | |
| Vocative | pertentāte | pertentāta | pertentātum | pertentātī | pertentātae | pertentāta | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.