pilnība

See also: pilnībā

Latvian

Etymology

From pilns (full) + -ība.

Noun

pilnība f (4th declension)

  1. fullness, completeness
    viņš tiecas pēc savu zināšanu pilnības un pamatīgumahe strives for the completeness and thoroughness of his knowledge
  2. (in the locative singular) in full, fully, completely
    izprast jautājumu pilnībāto understand a question fully, completely
    pilnībā apzināties savu vainuto be fully aware of one's guilt
    pilnībā piekrist kāda uzskatiemto fully agree with a certain viewpoint
  3. perfection, completeness (corresponding to some sublime or transcendent model)
    tiekties pēc pilnībasto strive for perfection
    sasniegt pilnībuto achieve perfection
    garš ir cilvēka ceļš uz pilnībulong is a person's road to perfection
    šis brīdis mani ved uz pilnībuthis moment brings me to perfection

Declension

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.