praemuniturus

Latin

Etymology

Future active participle of praemūniō.

Participle

praemūnītūrus m (feminine praemūnītūra, neuter praemūnītūrum); first/second declension

  1. about to fortify

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative praemūnītūrus praemūnītūra praemūnītūrum praemūnītūrī praemūnītūrae praemūnītūra
Genitive praemūnītūrī praemūnītūrae praemūnītūrī praemūnītūrōrum praemūnītūrārum praemūnītūrōrum
Dative praemūnītūrō praemūnītūrae praemūnītūrō praemūnītūrīs praemūnītūrīs praemūnītūrīs
Accusative praemūnītūrum praemūnītūram praemūnītūrum praemūnītūrōs praemūnītūrās praemūnītūra
Ablative praemūnītūrō praemūnītūrā praemūnītūrō praemūnītūrīs praemūnītūrīs praemūnītūrīs
Vocative praemūnītūre praemūnītūra praemūnītūrum praemūnītūrī praemūnītūrae praemūnītūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.