primitivus
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /priː.miˈtiː.wus/, [priː.mɪˈtiː.wʊs]
Adjective
prīmitīvus (feminine prīmitīva, neuter prīmitīvum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | prīmitīvus | prīmitīva | prīmitīvum | prīmitīvī | prīmitīvae | prīmitīva | |
Genitive | prīmitīvī | prīmitīvae | prīmitīvī | prīmitīvōrum | prīmitīvārum | prīmitīvōrum | |
Dative | prīmitīvō | prīmitīvae | prīmitīvō | prīmitīvīs | prīmitīvīs | prīmitīvīs | |
Accusative | prīmitīvum | prīmitīvam | prīmitīvum | prīmitīvōs | prīmitīvās | prīmitīva | |
Ablative | prīmitīvō | prīmitīvā | prīmitīvō | prīmitīvīs | prīmitīvīs | prīmitīvīs | |
Vocative | prīmitīve | prīmitīva | prīmitīvum | prīmitīvī | prīmitīvae | prīmitīva |
Descendants
References
- primitivus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- primitivus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- primitivus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.