purgativus
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /puːr.ɡaːˈtiː.wus/, [puːr.ɡaːˈtiː.wʊs]
Adjective
pūrgātīvus (feminine pūrgātīva, neuter pūrgātīvum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | pūrgātīvus | pūrgātīva | pūrgātīvum | pūrgātīvī | pūrgātīvae | pūrgātīva | |
| Genitive | pūrgātīvī | pūrgātīvae | pūrgātīvī | pūrgātīvōrum | pūrgātīvārum | pūrgātīvōrum | |
| Dative | pūrgātīvō | pūrgātīvō | pūrgātīvīs | ||||
| Accusative | pūrgātīvum | pūrgātīvam | pūrgātīvum | pūrgātīvōs | pūrgātīvās | pūrgātīva | |
| Ablative | pūrgātīvō | pūrgātīvā | pūrgātīvō | pūrgātīvīs | |||
| Vocative | pūrgātīve | pūrgātīva | pūrgātīvum | pūrgātīvī | pūrgātīvae | pūrgātīva | |
References
- purgativus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- purgativus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.