radicatus
Latin
Etymology
Past participle of rādīcō.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /raː.diːˈkaː.tus/, [raː.diːˈkaː.tʊs]
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | rādīcātus | rādīcāta | rādīcātum | rādīcātī | rādīcātae | rādīcāta | |
| Genitive | rādīcātī | rādīcātae | rādīcātī | rādīcātōrum | rādīcātārum | rādīcātōrum | |
| Dative | rādīcātō | rādīcātae | rādīcātō | rādīcātīs | rādīcātīs | rādīcātīs | |
| Accusative | rādīcātum | rādīcātam | rādīcātum | rādīcātōs | rādīcātās | rādīcāta | |
| Ablative | rādīcātō | rādīcātā | rādīcātō | rādīcātīs | rādīcātīs | rādīcātīs | |
| Vocative | rādīcāte | rādīcāta | rādīcātum | rādīcātī | rādīcātae | rādīcāta | |
References
- radicatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- radicatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- radicatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.