renitens

Latin

Etymology

Present participle of renītor.

Participle

renītēns m or f or n (genitive renītentis); third declension

  1. struggling

Declension

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
Nominative renītēns renītēns renītentēs renītentia
Genitive renītentis renītentis renītentium renītentium
Dative renītentī renītentī renītentibus renītentibus
Accusative renītentem renītēns renītentēs, renītentīs renītentia
Ablative renītente, renītentī1 renītente, renītentī1 renītentibus renītentibus
Vocative renītēns renītēns renītentēs renītentia

1When used purely as an adjective.

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.