renovo

See also: renovó

Catalan

Verb

renovo

  1. first-person singular present indicative form of renovar

Latin

Etymology

re- +‎ novō

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /ˈre.no.woː/, [ˈrɛ.nɔ.woː]

Verb

renovō (present infinitive renovāre, perfect active renovāvī, supine renovātum); first conjugation

  1. I renew, restore or revive

Inflection
   Conjugation of renovo (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present renovō renovās renovat renovāmus renovātis renovant
imperfect renovābam renovābās renovābat renovābāmus renovābātis renovābant
future renovābō renovābis renovābit renovābimus renovābitis renovābunt
perfect renovāvī renovāvistī renovāvit renovāvimus renovāvistis renovāvērunt, renovāvēre
pluperfect renovāveram renovāverās renovāverat renovāverāmus renovāverātis renovāverant
future perfect renovāverō renovāveris renovāverit renovāverimus renovāveritis renovāverint
passive present renovor renovāris, renovāre renovātur renovāmur renovāminī renovantur
imperfect renovābar renovābāris, renovābāre renovābātur renovābāmur renovābāminī renovābantur
future renovābor renovāberis, renovābere renovābitur renovābimur renovābiminī renovābuntur
perfect renovātus + present active indicative of sum
pluperfect renovātus + imperfect active indicative of sum
future perfect renovātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present renovem renovēs renovet renovēmus renovētis renovent
imperfect renovārem renovārēs renovāret renovārēmus renovārētis renovārent
perfect renovāverim renovāverīs renovāverit renovāverimus renovāveritis renovāverint
pluperfect renovāvissem renovāvissēs renovāvisset renovāvissēmus renovāvissētis renovāvissent
passive present renover renovēris, renovēre renovētur renovēmur renovēminī renoventur
imperfect renovārer renovārēris, renovārēre renovārētur renovārēmur renovārēminī renovārentur
perfect renovātus + present active subjunctive of sum
pluperfect renovātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — renovā — — renovāte —
future — renovātō renovātō — renovātōte renovantō
passive present — renovāre — — renovāminī —
future — renovātor renovātor — — renovantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives renovāre renovāvisse renovātūrus esse renovārī renovātus esse renovātum īrī
participles renovāns — renovātūrus — renovātus renovandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
renovāre renovandī renovandō renovandum renovātum renovātū

Descendants

References
  • renovo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • renovo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • renovo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
  • Carl Meissner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
    • to recall a thing to one's recollection: memoriam alicuius rei renovare, revocare (redintegrare)
    • to begin the fight again: proelium renovare, redintegrare

Portuguese

Verb

renovo

  1. first-person singular present indicative of renovar
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.