repetiturus

Latin

Etymology

Future active participle of repetō.

Participle

repetītūrus m (feminine repetītūra, neuter repetītūrum); first/second declension

  1. about to attack again

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative repetītūrus repetītūra repetītūrum repetītūrī repetītūrae repetītūra
Genitive repetītūrī repetītūrae repetītūrī repetītūrōrum repetītūrārum repetītūrōrum
Dative repetītūrō repetītūrae repetītūrō repetītūrīs repetītūrīs repetītūrīs
Accusative repetītūrum repetītūram repetītūrum repetītūrōs repetītūrās repetītūra
Ablative repetītūrō repetītūrā repetītūrō repetītūrīs repetītūrīs repetītūrīs
Vocative repetītūre repetītūra repetītūrum repetītūrī repetītūrae repetītūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.