revelatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of revēlō.
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | revēlātus | revēlāta | revēlātum | revēlātī | revēlātae | revēlāta | |
Genitive | revēlātī | revēlātae | revēlātī | revēlātōrum | revēlātārum | revēlātōrum | |
Dative | revēlātō | revēlātae | revēlātō | revēlātīs | revēlātīs | revēlātīs | |
Accusative | revēlātum | revēlātam | revēlātum | revēlātōs | revēlātās | revēlāta | |
Ablative | revēlātō | revēlātā | revēlātō | revēlātīs | revēlātīs | revēlātīs | |
Vocative | revēlāte | revēlāta | revēlātum | revēlātī | revēlātae | revēlāta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.