rivalicius
Latin
Etymology
From rīvālis (“of or pertaining to a brook”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /riː.waːˈli.ki.us/, [riː.waːˈlɪ.ki.ʊs]
Adjective
rīvālicius (feminine rīvālicia, neuter rīvālicium); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | rīvālicius | rīvālicia | rīvālicium | rīvāliciī | rīvāliciae | rīvālicia | |
Genitive | rīvāliciī | rīvāliciae | rīvāliciī | rīvāliciōrum | rīvāliciārum | rīvāliciōrum | |
Dative | rīvāliciō | rīvāliciō | rīvāliciīs | ||||
Accusative | rīvālicium | rīvāliciam | rīvālicium | rīvāliciōs | rīvāliciās | rīvālicia | |
Ablative | rīvāliciō | rīvāliciā | rīvāliciō | rīvāliciīs | |||
Vocative | rīvālicie | rīvālicia | rīvālicium | rīvāliciī | rīvāliciae | rīvālicia |
References
- rivalicius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- rivalicius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.