salutatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of salūtō.
Declension
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | salūtātus | salūtāta | salūtātum | salūtātī | salūtātae | salūtāta | |
Genitive | salūtātī | salūtātae | salūtātī | salūtātōrum | salūtātārum | salūtātōrum | |
Dative | salūtātō | salūtātō | salūtātīs | ||||
Accusative | salūtātum | salūtātam | salūtātum | salūtātōs | salūtātās | salūtāta | |
Ablative | salūtātō | salūtātā | salūtātō | salūtātīs | |||
Vocative | salūtāte | salūtāta | salūtātum | salūtātī | salūtātae | salūtāta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.