sarcinatus
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /sar.kiˈnaː.tus/, [sar.kɪˈnaː.tʊs]
Adjective
sarcinātus (feminine sarcināta, neuter sarcinātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | sarcinātus | sarcināta | sarcinātum | sarcinātī | sarcinātae | sarcināta | |
| Genitive | sarcinātī | sarcinātae | sarcinātī | sarcinātōrum | sarcinātārum | sarcinātōrum | |
| Dative | sarcinātō | sarcinātae | sarcinātō | sarcinātīs | sarcinātīs | sarcinātīs | |
| Accusative | sarcinātum | sarcinātam | sarcinātum | sarcinātōs | sarcinātās | sarcināta | |
| Ablative | sarcinātō | sarcinātā | sarcinātō | sarcinātīs | sarcinātīs | sarcinātīs | |
| Vocative | sarcināte | sarcināta | sarcinātum | sarcinātī | sarcinātae | sarcināta | |
Related terms
References
- sarcinatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- sarcinatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.