senarius
English
Etymology
Latin
Etymology
From sēnī.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /seːˈnaː.ri.us/, [seːˈnaː.ri.ʊs]
Declension
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | sēnārius | sēnāria | sēnārium | sēnāriī | sēnāriae | sēnāria | |
Genitive | sēnāriī | sēnāriae | sēnāriī | sēnāriōrum | sēnāriārum | sēnāriōrum | |
Dative | sēnāriō | sēnāriō | sēnāriīs | ||||
Accusative | sēnārium | sēnāriam | sēnārium | sēnāriōs | sēnāriās | sēnāria | |
Ablative | sēnāriō | sēnāriā | sēnāriō | sēnāriīs | |||
Vocative | sēnārie | sēnāria | sēnārium | sēnāriī | sēnāriae | sēnāria |
References
- senarius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- senarius in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- senarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.