separatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of sēparō.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | sēparātus | sēparāta | sēparātum | sēparātī | sēparātae | sēparāta | |
| Genitive | sēparātī | sēparātae | sēparātī | sēparātōrum | sēparātārum | sēparātōrum | |
| Dative | sēparātō | sēparātae | sēparātō | sēparātīs | sēparātīs | sēparātīs | |
| Accusative | sēparātum | sēparātam | sēparātum | sēparātōs | sēparātās | sēparāta | |
| Ablative | sēparātō | sēparātā | sēparātō | sēparātīs | sēparātīs | sēparātīs | |
| Vocative | sēparāte | sēparāta | sēparātum | sēparātī | sēparātae | sēparāta | |
References
- separatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- separatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- separatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- separatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.