sublimatus
Latin
Etymology
Present participle of sublīmō.
Participle
sublīmātus m (feminine sublīmāta, neuter sublīmātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | sublīmātus | sublīmāta | sublīmātum | sublīmātī | sublīmātae | sublīmāta | |
Genitive | sublīmātī | sublīmātae | sublīmātī | sublīmātōrum | sublīmātārum | sublīmātōrum | |
Dative | sublīmātō | sublīmātae | sublīmātō | sublīmātīs | sublīmātīs | sublīmātīs | |
Accusative | sublīmātum | sublīmātam | sublīmātum | sublīmātōs | sublīmātās | sublīmāta | |
Ablative | sublīmātō | sublīmātā | sublīmātō | sublīmātīs | sublīmātīs | sublīmātīs | |
Vocative | sublīmāte | sublīmāta | sublīmātum | sublīmātī | sublīmātae | sublīmāta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.