supradicens

Latin

Etymology

Present participle of suprādīcō

Participle

suprādīcēns m, f, n (genitive suprādīcentis); third declension

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
Nominative suprādīcēns suprādīcēns suprādīcentēs suprādīcentia
Genitive suprādīcentis suprādīcentis suprādīcentium suprādīcentium
Dative suprādīcentī suprādīcentī suprādīcentibus suprādīcentibus
Accusative suprādīcentem suprādīcēns suprādīcentēs, suprādīcentīs suprādīcentia
Ablative suprādīcente, suprādīcentī1 suprādīcente, suprādīcentī1 suprādīcentibus suprādīcentibus
Vocative suprādīcēns suprādīcēns suprādīcentēs suprādīcentia

1When used purely as an adjective.

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.