titillo

See also: titillò

Italian

Verb

titillo

  1. first-person singular present indicative of titillare

Latin

Etymology

Either imitative of the sound of giggling or a reduplicated form derived from Ancient Greek τίλλω (tíllō, “pluck, annoy”)

Verb

tītillō (present infinitive tītillāre, perfect active tītillāvi, supine tītillātum); first conjugation

  1. I tickle.
    Draco dormiens nunquam titillandus.
    A sleeping dragon is never to be tickled.
  2. I titillate.

Inflection
   Conjugation of titillo (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present tītillō tītillās tītillat tītillāmus tītillātis tītillant
imperfect tītillābam tītillābās tītillābat tītillābāmus tītillābātis tītillābant
future tītillābō tītillābis tītillābit tītillābimus tītillābitis tītillābunt
perfect tītillāvī tītillāvistī tītillāvit tītillāvimus tītillāvistis tītillāvērunt, tītillāvēre
pluperfect tītillāveram tītillāverās tītillāverat tītillāverāmus tītillāverātis tītillāverant
future perfect tītillāverō tītillāveris tītillāverit tītillāverimus tītillāveritis tītillāverint
passive present tītillor tītillāris, tītillāre tītillātur tītillāmur tītillāminī tītillantur
imperfect tītillābar tītillābāris, tītillābāre tītillābātur tītillābāmur tītillābāminī tītillābantur
future tītillābor tītillāberis, tītillābere tītillābitur tītillābimur tītillābiminī tītillābuntur
perfect tītillātus + present active indicative of sum
pluperfect tītillātus + imperfect active indicative of sum
future perfect tītillātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present tītillem tītillēs tītillet tītillēmus tītillētis tītillent
imperfect tītillārem tītillārēs tītillāret tītillārēmus tītillārētis tītillārent
perfect tītillāverim tītillāverīs tītillāverit tītillāverimus tītillāveritis tītillāverint
pluperfect tītillāvissem tītillāvissēs tītillāvisset tītillāvissēmus tītillāvissētis tītillāvissent
passive present tītiller tītillēris, tītillēre tītillētur tītillēmur tītillēminī tītillentur
imperfect tītillārer tītillārēris, tītillārēre tītillārētur tītillārēmur tītillārēminī tītillārentur
perfect tītillātus + present active subjunctive of sum
pluperfect tītillātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — tītillā — — tītillāte —
future — tītillātō tītillātō — tītillātōte tītillantō
passive present — tītillāre — — tītillāminī —
future — tītillātor tītillātor — — tītillantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives tītillāre tītillāvisse tītillātūrus esse tītillārī tītillātus esse tītillātum īrī
participles tītillāns — tītillātūrus — tītillātus tītillandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
tītillāre tītillandī tītillandō tītillandum tītillātum tītillātū

Derived terms

Descendants

References
  • titillo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • titillo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • titillo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.