torminalis
Latin
Etymology
From tormina (“gripes”)
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /tor.miˈnaː.lis/, [tɔr.mɪˈnaː.lɪs]
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | torminālis | tormināle | torminālēs | torminālia | |
| Genitive | torminālis | torminālis | torminālium | torminālium | |
| Dative | torminālī | torminālī | torminālibus | torminālibus | |
| Accusative | torminālem | tormināle | torminālēs, torminālīs | torminālia | |
| Ablative | torminālī | torminālī | torminālibus | torminālibus | |
| Vocative | torminālis | tormināle | torminālēs | torminālia | |
References
- torminalis in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- torminalis in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.