transcensus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of trānscendō.

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /tranˈsken.sus/, [trãːˈskẽː.sʊs]

Participle

trānscēnsus m (feminine trānscēnsa, neuter trānscēnsum); first/second declension

  1. climbed etc. over
  2. overstepped, surpassed, exceeded, transcended

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative trānscēnsus trānscēnsa trānscēnsum trānscēnsī trānscēnsae trānscēnsa
Genitive trānscēnsī trānscēnsae trānscēnsī trānscēnsōrum trānscēnsārum trānscēnsōrum
Dative trānscēnsō trānscēnsae trānscēnsō trānscēnsīs trānscēnsīs trānscēnsīs
Accusative trānscēnsum trānscēnsam trānscēnsum trānscēnsōs trānscēnsās trānscēnsa
Ablative trānscēnsō trānscēnsā trānscēnsō trānscēnsīs trānscēnsīs trānscēnsīs
Vocative trānscēnse trānscēnsa trānscēnsum trānscēnsī trānscēnsae trānscēnsa

Noun

trānscēnsus m (genitive trānscēnsī); fourth declension

  1. surmounting
  2. crossing
  3. transition

Inflection

Fourth declension.

Case Singular Plural
Nominative trānscēnsus trānscēnsūs
Genitive trānscēnsūs trānscēnsuum
Dative trānscēnsuī trānscēnsibus
Accusative trānscēnsum trānscēnsūs
Ablative trānscēnsū trānscēnsibus
Vocative trānscēnsus trānscēnsūs

References

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.