transcensus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of trānscendō.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /tranˈsken.sus/, [trãːˈskẽː.sʊs]
Participle
trānscēnsus m (feminine trānscēnsa, neuter trānscēnsum); first/second declension
- climbed etc. over
- overstepped, surpassed, exceeded, transcended
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | trānscēnsus | trānscēnsa | trānscēnsum | trānscēnsī | trānscēnsae | trānscēnsa | |
| Genitive | trānscēnsī | trānscēnsae | trānscēnsī | trānscēnsōrum | trānscēnsārum | trānscēnsōrum | |
| Dative | trānscēnsō | trānscēnsae | trānscēnsō | trānscēnsīs | trānscēnsīs | trānscēnsīs | |
| Accusative | trānscēnsum | trānscēnsam | trānscēnsum | trānscēnsōs | trānscēnsās | trānscēnsa | |
| Ablative | trānscēnsō | trānscēnsā | trānscēnsō | trānscēnsīs | trānscēnsīs | trānscēnsīs | |
| Vocative | trānscēnse | trānscēnsa | trānscēnsum | trānscēnsī | trānscēnsae | trānscēnsa | |
Inflection
Fourth declension.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | trānscēnsus | trānscēnsūs |
| Genitive | trānscēnsūs | trānscēnsuum |
| Dative | trānscēnsuī | trānscēnsibus |
| Accusative | trānscēnsum | trānscēnsūs |
| Ablative | trānscēnsū | trānscēnsibus |
| Vocative | trānscēnsus | trānscēnsūs |
References
- transcensus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- transcensus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- transcensus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.