transfigurans
Latin
Etymology
Present active participle of trānsfigūrō
Participle
trānsfigūrāns m, f, n (genitive trānsfigūrantis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | trānsfigūrāns | trānsfigūrāns | trānsfigūrantēs | trānsfigūrantia | |
| Genitive | trānsfigūrantis | trānsfigūrantis | trānsfigūrantium | trānsfigūrantium | |
| Dative | trānsfigūrantī | trānsfigūrantī | trānsfigūrantibus | trānsfigūrantibus | |
| Accusative | trānsfigūrantem | trānsfigūrāns | trānsfigūrantēs, trānsfigūrantīs | trānsfigūrantia | |
| Ablative | trānsfigūrante, trānsfigūrantī1 | trānsfigūrante, trānsfigūrantī1 | trānsfigūrantibus | trānsfigūrantibus | |
| Vocative | trānsfigūrāns | trānsfigūrāns | trānsfigūrantēs | trānsfigūrantia | |
1When used purely as an adjective.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.