verax

Latin

Etymology

From vērus (“true”) +‎ -āx.

Pronunciation

Adjective

vērāx (genitive vērācis); third declension

  1. truthful

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
Nominative vērāx vērāx vērācēs vērācia
Genitive vērācis vērācis vērācium vērācium
Dative vērācī vērācī vērācibus vērācibus
Accusative vērācem vērāx vērācēs vērācia
Ablative vērācī vērācī vērācibus vērācibus
Vocative vērāx vērāx vērācēs vērācia

Descendants

References
  • verax in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • verax in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • verax in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
  • verax in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
  • verax in William Smith, editor (1848) A Dictionary of Greek Biography and Mythology, London: John Murray
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.