darbības vārds

Literally 'action word', apparently a calque of German Tätigkeitswort coined by P. Abuls in 1902, which soon became the accepted standard instead of previous coinages, such as K. Mīlenbahs' izteiksmes vārds (“expression word”) or laika vārds (“time word”) (compare German Zeitwort), or J. Neikens' 1850 term darīšanas vārds (“making word”).[1]

darbības vārds m (1st declension)

1. (grammar) verb (a word that indicates an action, event or state; the head of the predicate)

   darbības vārdu locīšana ― verb inflection

   nenoteiksme (infinitīvs) ir darbības vārda pamatforma ― the infinitive is the basic form of a verb

• verbs

• divdabis, particips

(parts of speech) runas daļas; īpašības vārds / adjektīvs, apstākļa vārds / adverbs, artikuls, saiklis / konjunkcija, izsauksmes vārds / interjekcija, lietvārds / substantīvs, skaitļa vārds / numerālis, partikula, prievārds / prepozīcija, vietniekvārds / pronomens, darbības vārds / verbs ^{(Category: lv:Parts of speech)}