delineo

See also: delineó and delineò

Italian

Verb

delineo

  1. first-person singular present of delineare

Latin

Alternative forms

Etymology

From dē- +‎ līneō (“make straight”), from līnea (“a line”).

Pronunciation

Verb

dēlīneō (present infinitive dēlīneāre, perfect active dēlīneāvī, supine dēlīneātum); first conjugation

  1. I delineate, sketch out.

Inflection
   Conjugation of delineo (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēlīneō dēlīneās dēlīneat dēlīneāmus dēlīneātis dēlīneant
imperfect dēlīneābam dēlīneābās dēlīneābat dēlīneābāmus dēlīneābātis dēlīneābant
future dēlīneābō dēlīneābis dēlīneābit dēlīneābimus dēlīneābitis dēlīneābunt
perfect dēlīneāvī dēlīneāvistī dēlīneāvit dēlīneāvimus dēlīneāvistis dēlīneāvērunt, dēlīneāvēre
pluperfect dēlīneāveram dēlīneāverās dēlīneāverat dēlīneāverāmus dēlīneāverātis dēlīneāverant
future perfect dēlīneāverō dēlīneāveris dēlīneāverit dēlīneāverimus dēlīneāveritis dēlīneāverint
passive present dēlīneor dēlīneāris, dēlīneāre dēlīneātur dēlīneāmur dēlīneāminī dēlīneantur
imperfect dēlīneābar dēlīneābāris, dēlīneābāre dēlīneābātur dēlīneābāmur dēlīneābāminī dēlīneābantur
future dēlīneābor dēlīneāberis, dēlīneābere dēlīneābitur dēlīneābimur dēlīneābiminī dēlīneābuntur
perfect dēlīneātus + present active indicative of sum
pluperfect dēlīneātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēlīneātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēlīneem dēlīneēs dēlīneet dēlīneēmus dēlīneētis dēlīneent
imperfect dēlīneārem dēlīneārēs dēlīneāret dēlīneārēmus dēlīneārētis dēlīneārent
perfect dēlīneāverim dēlīneāverīs dēlīneāverit dēlīneāverimus dēlīneāveritis dēlīneāverint
pluperfect dēlīneāvissem dēlīneāvissēs dēlīneāvisset dēlīneāvissēmus dēlīneāvissētis dēlīneāvissent
passive present dēlīneer dēlīneēris, dēlīneēre dēlīneētur dēlīneēmur dēlīneēminī dēlīneentur
imperfect dēlīneārer dēlīneārēris, dēlīneārēre dēlīneārētur dēlīneārēmur dēlīneārēminī dēlīneārentur
perfect dēlīneātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēlīneātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēlīneā — — dēlīneāte —
future — dēlīneātō dēlīneātō — dēlīneātōte dēlīneantō
passive present — dēlīneāre — — dēlīneāminī —
future — dēlīneātor dēlīneātor — — dēlīneantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēlīneāre dēlīneāvisse dēlīneātūrus esse dēlīneārī dēlīneātus esse dēlīneātum īrī
participles dēlīneāns — dēlīneātūrus — dēlīneātus dēlīneandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dēlīneāre dēlīneandī dēlīneandō dēlīneandum dēlīneātum dēlīneātū

Derived terms
  • dēlīneātiō

Descendants

See also

References
  • delineo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • delineo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette

Spanish

Verb

delineo

  1. First-person singular (yo) present indicative form of delinear.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.