determinaturus

Latin

Etymology

Future active participle of dēterminō.

Participle

dēterminātūrus m (feminine dēterminātūra, neuter dēterminātūrum); first/second declension

  1. about to delimit, confine, define, designate

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative dēterminātūrus dēterminātūra dēterminātūrum dēterminātūrī dēterminātūrae dēterminātūra
Genitive dēterminātūrī dēterminātūrae dēterminātūrī dēterminātūrōrum dēterminātūrārum dēterminātūrōrum
Dative dēterminātūrō dēterminātūrae dēterminātūrō dēterminātūrīs dēterminātūrīs dēterminātūrīs
Accusative dēterminātūrum dēterminātūram dēterminātūrum dēterminātūrōs dēterminātūrās dēterminātūra
Ablative dēterminātūrō dēterminātūrā dēterminātūrō dēterminātūrīs dēterminātūrīs dēterminātūrīs
Vocative dēterminātūre dēterminātūra dēterminātūrum dēterminātūrī dēterminātūrae dēterminātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.