determino

See also: determinó and determinò

Catalan

Verb

determino

  1. first-person singular present indicative form of determinar

Galician

Verb

determino

  1. first-person singular present indicative of determinar

Italian

Verb

determino

  1. first-person singular present indicative of determinare

Anagrams

Latin

Etymology

dē- +‎ terminō (“I limit”), from terminus.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /deːˈter.mi.noː/, [deːˈtɛr.mɪ.noː]

Verb

dēterminō (present infinitive dētermināre, perfect active dētermināvī, supine dēterminātum); first conjugation

  1. I delimit (set bounds to)
  2. I confine (within limits)
  3. I define
  4. I designate

Inflection
   Conjugation of determino (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēterminō dēterminās dēterminat dētermināmus dēterminātis dēterminant
imperfect dēterminābam dēterminābās dēterminābat dēterminābāmus dēterminābātis dēterminābant
future dēterminābō dēterminābis dēterminābit dēterminābimus dēterminābitis dēterminābunt
perfect dētermināvī dētermināvistī dētermināvit dētermināvimus dētermināvistis dētermināvērunt, dētermināvēre
pluperfect dētermināveram dētermināverās dētermināverat dētermināverāmus dētermināverātis dētermināverant
future perfect dētermināverō dētermināveris dētermināverit dētermināverimus dētermināveritis dētermināverint
passive present dēterminor dētermināris, dētermināre dēterminātur dētermināmur dētermināminī dēterminantur
imperfect dēterminābar dēterminābāris, dēterminābāre dēterminābātur dēterminābāmur dēterminābāminī dēterminābantur
future dēterminābor dētermināberis, dēterminābere dēterminābitur dēterminābimur dēterminābiminī dēterminābuntur
perfect dēterminātus + present active indicative of sum
pluperfect dēterminātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēterminātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēterminem dēterminēs dēterminet dēterminēmus dēterminētis dēterminent
imperfect dēterminārem dēterminārēs dētermināret dēterminārēmus dēterminārētis dēterminārent
perfect dētermināverim dētermināverīs dētermināverit dētermināverimus dētermināveritis dētermināverint
pluperfect dētermināvissem dētermināvissēs dētermināvisset dētermināvissēmus dētermināvissētis dētermināvissent
passive present dēterminer dēterminēris, dēterminēre dēterminētur dēterminēmur dēterminēminī dēterminentur
imperfect dēterminārer dēterminārēris, dēterminārēre dēterminārētur dēterminārēmur dēterminārēminī dēterminārentur
perfect dēterminātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēterminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēterminā — — dētermināte —
future — dēterminātō dēterminātō — dēterminātōte dēterminantō
passive present — dētermināre — — dētermināminī —
future — dēterminātor dēterminātor — — dēterminantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dētermināre dētermināvisse dēterminātūrus esse dēterminārī dēterminātus esse dēterminātum īrī
participles dētermināns — dēterminātūrus — dēterminātus dēterminandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dētermināre dēterminandī dēterminandō dēterminandum dēterminātum dēterminātū

Descendants

References
  • determino in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • determino in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • determino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette

Portuguese

Verb

determino

  1. First-person singular (eu) present indicative of determinar

Spanish

Verb

determino

  1. First-person singular (yo) present indicative form of determinar.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.