detono

See also: detonó and detonò

Italian

Verb

detono

  1. first-person singular present of detonare

Anagrams

Latin

Etymology

From dē- +‎ tonō.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /ˈdeː.to.noː/, [ˈdeː.tɔ.noː]

Verb

dētonō (present infinitive dētonāre, perfect active dētonuī, supine dētonitum); first conjugation

  1. I cease thundering, raging
  2. I thunder down/forth.

Conjugation
   Conjugation of dētonō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dētonō dētonās dētonat dētonāmus dētonātis dētonant
imperfect dētonābam dētonābās dētonābat dētonābāmus dētonābātis dētonābant
future dētonābō dētonābis dētonābit dētonābimus dētonābitis dētonābunt
perfect dētonuī dētonuistī dētonuit dētonuimus dētonuistis dētonuērunt, dētonuēre
pluperfect dētonueram dētonuerās dētonuerat dētonuerāmus dētonuerātis dētonuerant
future perfect dētonuerō dētonueris dētonuerit dētonuerimus dētonueritis dētonuerint
passive present dētonor dētonāris, dētonāre dētonātur dētonāmur dētonāminī dētonantur
imperfect dētonābar dētonābāris, dētonābāre dētonābātur dētonābāmur dētonābāminī dētonābantur
future dētonābor dētonāberis, dētonābere dētonābitur dētonābimur dētonābiminī dētonābuntur
perfect dētonitus + present active indicative of sum
pluperfect dētonitus + imperfect active indicative of sum
future perfect dētonitus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dētonem dētonēs dētonet dētonēmus dētonētis dētonent
imperfect dētonārem dētonārēs dētonāret dētonārēmus dētonārētis dētonārent
perfect dētonuerim dētonuerīs dētonuerit dētonuerīmus dētonuerītis dētonuerint
pluperfect dētonuissem dētonuissēs dētonuisset dētonuissēmus dētonuissētis dētonuissent
passive present dētoner dētonēris, dētonēre dētonētur dētonēmur dētonēminī dētonentur
imperfect dētonārer dētonārēris, dētonārēre dētonārētur dētonārēmur dētonārēminī dētonārentur
perfect dētonitus + present active subjunctive of sum
pluperfect dētonitus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dētonā — — dētonāte —
future — dētonātō dētonātō — dētonātōte dētonantō
passive present — dētonāre — — dētonāminī —
future — dētonātor dētonātor — — dētonantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dētonāre dētonuisse dētonitūrum esse dētonārī dētonitum esse dētonitum īrī
participles dētonāns — dētonitūrus — dētonitus dētonandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dētonandī dētonandō dētonandum dētonandō dētonitum dētonitū

Descendants

References
  • detono in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • detono in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • detono in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette

Portuguese

Verb

detono

  1. first-person singular present indicative of detonar

Spanish

Verb

detono

  1. First-person singular (yo) present indicative form of detonar.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.