dzīvnieks

Latvian

Etymology

From dzīvs (alive) + -nieks, or perhaps dzīv(ot) (to live) + -nieks. The original meaning of this word was “living person,” “inhabitant” (now dzīvotājs, iedzīvotājs). The modern meaning of “animal” or “living being” first appeared in the 1860s, in writings by J. Alunāns, following the model of Russian живо́тное (živótnoje), and was registered in dictionaries in the 1870s. Formerly other expressions had been used for this meaning (e.g. dzīvs radījums (living creature), or also more specific terms like lops (farm animal) or zvērs (beast)).[1]

Pronunciation

  • IPA(key): [dzîunìɛks]
(file)

Noun

dzīvnieks m (1st declension)

  1. animal (living being that feeds on organic matter and is capable of moving but not of abstract thinking)
    zemākie dzīvniekilower animals
    dienas, nakts dzīvniekidiurnal, nocturnal animals
    meža dzīvniekiforest animals
    mājas dzīvniekipets (lit. house animals)
    izmēģinājumu dzīvniekiexperimental animals (= guinea pigs)
    reti dzīvniekirare animals
    aizsargājami dzīvniekiprotected animals
    izmirstoši dzīvniekiendangered animals
    dzīvnieku gaļaanimal meat
    dzīvnieku taukianimal fat
    dzīvnieku valststhe animal kingdom
    dzīvnieku pasakastales (about) animals
    tautas dziesmas atklāj dzīvnieku nozīmi cilvēku dzīvē un māca bērniem tos mīlēt un saudzētfolk songs reveal the importance of animals in people's lives and teach children to love and take care of them

Declension

Synonyms

Derived terms

References

  1. Karulis, Konstantīns (1992), dzīvnieks”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.