erudio

Latin

Etymology

From ex- (“out”) +‎ rudis (“rude”) +‎ -iō.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /eːˈru.di.oː/, [eːˈrʊ.di.oː]

Verb

ērudiō (present infinitive ērudīre, perfect active ērudīvī or ērudiī, supine ērudītum); fourth conjugation

  1. I instruct, educate, cultivate.

Conjugation
   Conjugation of ērudiō (fourth conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ērudiō ērudīs ērudit ērudīmus ērudītis ērudiunt
imperfect ērudiēbam ērudiēbās ērudiēbat ērudiēbāmus ērudiēbātis ērudiēbant
future ērudiam ērudiēs ērudiet ērudiēmus ērudiētis ērudient
perfect ērudīvī, ērudiī ērudīvistī, ērudiistī ērudīvit, ērudiit ērudīvimus, ērudiimus ērudīvistis, ērudiistis ērudīvērunt, ērudīvēre, ērudiērunt, ērudiēre
pluperfect ērudīveram, ērudieram ērudīverās, ērudierās ērudīverat, ērudierat ērudīverāmus, ērudierāmus ērudīverātis, ērudierātis ērudīverant, ērudierant
future perfect ērudīverō, ērudierō ērudīveris, ērudieris ērudīverit, ērudierit ērudīverimus, ērudierimus ērudīveritis, ērudieritis ērudīverint, ērudierint
passive present ērudior ērudīris, ērudīre ērudītur ērudīmur ērudīminī ērudiuntur
imperfect ērudiēbar ērudiēbāris, ērudiēbāre ērudiēbātur ērudiēbāmur ērudiēbāminī ērudiēbantur
future ērudiar ērudiēris, ērudiēre ērudiētur ērudiēmur ērudiēminī ērudientur
perfect ērudītus + present active indicative of sum
pluperfect ērudītus + imperfect active indicative of sum
future perfect ērudītus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ērudiam ērudiās ērudiat ērudiāmus ērudiātis ērudiant
imperfect ērudīrem ērudīrēs ērudīret ērudīrēmus ērudīrētis ērudīrent
perfect ērudīverim, ērudierim ērudīverīs, ērudierīs ērudīverit, ērudierit ērudīverīmus, ērudierīmus ērudīverītis, ērudierītis ērudīverint, ērudierint
pluperfect ērudīvissem, ērudiissem ērudīvissēs, ērudiissēs ērudīvisset, ērudiisset ērudīvissēmus, ērudiissēmus ērudīvissētis, ērudiissētis ērudīvissent, ērudiissent
passive present ērudiar ērudiāris, ērudiāre ērudiātur ērudiāmur ērudiāminī ērudiantur
imperfect ērudīrer ērudīrēris, ērudīrēre ērudīrētur ērudīrēmur ērudīrēminī ērudīrentur
perfect ērudītus + present active subjunctive of sum
pluperfect ērudītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — ērudī — — ērudīte —
future — ērudītō ērudītō — ērudītōte ērudiuntō
passive present — ērudīre — — ērudīminī —
future — ērudītor ērudītor — — ērudiuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ērudīre ērudīvisse, ērudiisse ērudītūrus esse ērudīrī ērudītus esse ērudītum īrī
participles ērudiēns — ērudītūrus — ērudītus ērudiendus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
ērudiendī ērudiendō ērudiendum ērudiendō ērudītum ērudītū

Descendants

References
  • erudio in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • erudio in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • erudio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
  • Carl Meissner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
    • to receive instruction from some one: institui or erudiri ab aliquo
    • to teach some one letters: erudire aliquem artibus, litteris (but erudire aliquem in iure civili, in re militari)
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.