evangelizo

See also: evangelizó

Latin

Etymology

Late Latin borrowing from rare Ancient Greek εὐαγγελίζω (euangelízō), active voice variant of deponent εὐαγγελίζομαι (euangelízomai, “I bring good news; I preach the Gospel”), from εὐ- (eu-, “good”) +‎ ἄγγελος (ángelos, “messenger, envoy”), of uncertain origin.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /eː.wan.ɡeˈliː.zoː/, [eː.waŋ.ɡɛˈliː.zoː]

Verb

ēvangelīzō (present infinitive ēvangelīzāre, perfect active ēvangelīzāvī, supine ēvangelīzātum); first conjugation

  1. (Late Latin) I preach the Gospel; I evangelize

Inflection
   Conjugation of evangelizo (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēvangelīzō ēvangelīzās ēvangelīzat ēvangelīzāmus ēvangelīzātis ēvangelīzant
imperfect ēvangelīzābam ēvangelīzābās ēvangelīzābat ēvangelīzābāmus ēvangelīzābātis ēvangelīzābant
future ēvangelīzābō ēvangelīzābis ēvangelīzābit ēvangelīzābimus ēvangelīzābitis ēvangelīzābunt
perfect ēvangelīzāvī ēvangelīzāvistī ēvangelīzāvit ēvangelīzāvimus ēvangelīzāvistis ēvangelīzāvērunt, ēvangelīzāvēre
pluperfect ēvangelīzāveram ēvangelīzāverās ēvangelīzāverat ēvangelīzāverāmus ēvangelīzāverātis ēvangelīzāverant
future perfect ēvangelīzāverō ēvangelīzāveris ēvangelīzāverit ēvangelīzāverimus ēvangelīzāveritis ēvangelīzāverint
passive present ēvangelīzor ēvangelīzāris, ēvangelīzāre ēvangelīzātur ēvangelīzāmur ēvangelīzāminī ēvangelīzantur
imperfect ēvangelīzābar ēvangelīzābāris, ēvangelīzābāre ēvangelīzābātur ēvangelīzābāmur ēvangelīzābāminī ēvangelīzābantur
future ēvangelīzābor ēvangelīzāberis, ēvangelīzābere ēvangelīzābitur ēvangelīzābimur ēvangelīzābiminī ēvangelīzābuntur
perfect ēvangelīzātus + present active indicative of sum
pluperfect ēvangelīzātus + imperfect active indicative of sum
future perfect ēvangelīzātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēvangelīzem ēvangelīzēs ēvangelīzet ēvangelīzēmus ēvangelīzētis ēvangelīzent
imperfect ēvangelīzārem ēvangelīzārēs ēvangelīzāret ēvangelīzārēmus ēvangelīzārētis ēvangelīzārent
perfect ēvangelīzāverim ēvangelīzāverīs ēvangelīzāverit ēvangelīzāverimus ēvangelīzāveritis ēvangelīzāverint
pluperfect ēvangelīzāvissem ēvangelīzāvissēs ēvangelīzāvisset ēvangelīzāvissēmus ēvangelīzāvissētis ēvangelīzāvissent
passive present ēvangelīzer ēvangelīzēris, ēvangelīzēre ēvangelīzētur ēvangelīzēmur ēvangelīzēminī ēvangelīzentur
imperfect ēvangelīzārer ēvangelīzārēris, ēvangelīzārēre ēvangelīzārētur ēvangelīzārēmur ēvangelīzārēminī ēvangelīzārentur
perfect ēvangelīzātus + present active subjunctive of sum
pluperfect ēvangelīzātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — ēvangelīzā — — ēvangelīzāte —
future — ēvangelīzātō ēvangelīzātō — ēvangelīzātōte ēvangelīzantō
passive present — ēvangelīzāre — — ēvangelīzāminī —
future — ēvangelīzātor ēvangelīzātor — — ēvangelīzantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ēvangelīzāre ēvangelīzāvisse ēvangelīzātūrus esse ēvangelīzārī ēvangelīzātus esse ēvangelīzātum īrī
participles ēvangelīzāns — ēvangelīzātūrus — ēvangelīzātus ēvangelīzandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
ēvangelīzāre ēvangelīzandī ēvangelīzandō ēvangelīzandum ēvangelīzātum ēvangelīzātū

Descendants

References

Spanish

Verb

evangelizo

  1. First-person singular (yo) present indicative form of evangelizar.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.