ientaturus

Latin

Etymology

Future active participle of ientō

Participle

ientātūrus m (feminine ientātūra, neuter ientātūrum); first/second declension

  1. about to breakfast

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative ientātūrus ientātūra ientātūrum ientātūrī ientātūrae ientātūra
Genitive ientātūrī ientātūrae ientātūrī ientātūrōrum ientātūrārum ientātūrōrum
Dative ientātūrō ientātūrae ientātūrō ientātūrīs ientātūrīs ientātūrīs
Accusative ientātūrum ientātūram ientātūrum ientātūrōs ientātūrās ientātūra
Ablative ientātūrō ientātūrā ientātūrō ientātūrīs ientātūrīs ientātūrīs
Vocative ientātūre ientātūra ientātūrum ientātūrī ientātūrae ientātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.