iento

Latin

Alternative forms

Etymology

For *ieiūnitō, from ieiūnus (“fasting, abstinent, hungry”).

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /ˈjen.toː/, [ˈjɛn.toː]

Verb

ientō (present infinitive ientāre, perfect active ientāvī, supine ientātum); first conjugation

  1. I breakfast, eat breakfast

Inflection
   Conjugation of iento (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ientō ientās ientat ientāmus ientātis ientant
imperfect ientābam ientābās ientābat ientābāmus ientābātis ientābant
future ientābō ientābis ientābit ientābimus ientābitis ientābunt
perfect ientāvī ientāvistī ientāvit ientāvimus ientāvistis ientāvērunt, ientāvēre
pluperfect ientāveram ientāverās ientāverat ientāverāmus ientāverātis ientāverant
future perfect ientāverō ientāveris ientāverit ientāverimus ientāveritis ientāverint
passive present ientor ientāris, ientāre ientātur ientāmur ientāminī ientantur
imperfect ientābar ientābāris, ientābāre ientābātur ientābāmur ientābāminī ientābantur
future ientābor ientāberis, ientābere ientābitur ientābimur ientābiminī ientābuntur
perfect ientātus + present active indicative of sum
pluperfect ientātus + imperfect active indicative of sum
future perfect ientātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ientem ientēs ientet ientēmus ientētis ientent
imperfect ientārem ientārēs ientāret ientārēmus ientārētis ientārent
perfect ientāverim ientāverīs ientāverit ientāverimus ientāveritis ientāverint
pluperfect ientāvissem ientāvissēs ientāvisset ientāvissēmus ientāvissētis ientāvissent
passive present ienter ientēris, ientēre ientētur ientēmur ientēminī iententur
imperfect ientārer ientārēris, ientārēre ientārētur ientārēmur ientārēminī ientārentur
perfect ientātus + present active subjunctive of sum
pluperfect ientātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — ientā — — ientāte —
future — ientātō ientātō — ientātōte ientantō
passive present — ientāre — — ientāminī —
future — ientātor ientātor — — ientantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ientāre ientāvisse ientātūrus esse ientārī ientātus esse ientātum īrī
participles ientāns — ientātūrus — ientātus ientandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
ientāre ientandī ientandō ientandum ientātum ientātū

Derived terms

Descendants
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.