incommensurabilis
Latin
Etymology
From in- + commēnsūrābilis.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /in.kom.men.suːˈraː.bi.lis/, [ɪŋ.kɔm.mẽː.suːˈraː.bɪ.lɪs]
Adjective
incommēnsūrābilis (neuter incommēnsūrābile); third declension
Declension
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | incommēnsūrābilis | incommēnsūrābile | incommēnsūrābilēs | incommēnsūrābilia | |
| Genitive | incommēnsūrābilis | incommēnsūrābilis | incommēnsūrābilium | incommēnsūrābilium | |
| Dative | incommēnsūrābilī | incommēnsūrābilī | incommēnsūrābilibus | incommēnsūrābilibus | |
| Accusative | incommēnsūrābilem | incommēnsūrābile | incommēnsūrābilēs, incommēnsūrābilīs | incommēnsūrābilia | |
| Ablative | incommēnsūrābilī | incommēnsūrābilī | incommēnsūrābilibus | incommēnsūrābilibus | |
| Vocative | incommēnsūrābilis | incommēnsūrābile | incommēnsūrābilēs | incommēnsūrābilia | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.