indeterminatus
Latin
Etymology
From in- + dēterminātus.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /in.deː.ter.miˈnaː.tus/, [ɪn.deː.tɛr.mɪˈnaː.tʊs]
Adjective
indēterminātus (feminine indētermināta, neuter indēterminātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | indēterminātus | indētermināta | indēterminātum | indēterminātī | indēterminātae | indētermināta | |
| Genitive | indēterminātī | indēterminātae | indēterminātī | indēterminātōrum | indēterminātārum | indēterminātōrum | |
| Dative | indēterminātō | indēterminātō | indēterminātīs | ||||
| Accusative | indēterminātum | indēterminātam | indēterminātum | indēterminātōs | indēterminātās | indētermināta | |
| Ablative | indēterminātō | indēterminātā | indēterminātō | indēterminātīs | |||
| Vocative | indētermināte | indētermināta | indēterminātum | indēterminātī | indēterminātae | indētermināta | |
References
- indeterminatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- indeterminatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- indeterminatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.