individuus
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /in.diːˈwi.du.us/, [ɪn.diːˈwɪ.dʊ.ʊs]
Adjective
indīviduus (feminine indīvidua, neuter indīviduum); first/second declension
- not divided, indivisible
- not separated, inseparable
- equal, undivided, impartial
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | indīviduus | indīvidua | indīviduum | indīviduī | indīviduae | indīvidua | |
Genitive | indīviduī | indīviduae | indīviduī | indīviduōrum | indīviduārum | indīviduōrum | |
Dative | indīviduō | indīviduae | indīviduō | indīviduīs | indīviduīs | indīviduīs | |
Accusative | indīviduum | indīviduam | indīviduum | indīviduōs | indīviduās | indīvidua | |
Ablative | indīviduō | indīviduā | indīviduō | indīviduīs | indīviduīs | indīviduīs | |
Vocative | indīvidue | indīvidua | indīviduum | indīviduī | indīviduae | indīvidua |
Derived terms
References
- individuus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- individuus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- individuus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.