inusitatus
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /i.nuː.siˈtaː.tus/, [ɪ.nuː.sɪˈtaː.tʊs]
Adjective
inūsitātus (feminine inūsitāta, neuter inūsitātum, comparative inūsitātior); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | inūsitātus | inūsitāta | inūsitātum | inūsitātī | inūsitātae | inūsitāta | |
Genitive | inūsitātī | inūsitātae | inūsitātī | inūsitātōrum | inūsitātārum | inūsitātōrum | |
Dative | inūsitātō | inūsitātō | inūsitātīs | ||||
Accusative | inūsitātum | inūsitātam | inūsitātum | inūsitātōs | inūsitātās | inūsitāta | |
Ablative | inūsitātō | inūsitātā | inūsitātō | inūsitātīs | |||
Vocative | inūsitāte | inūsitāta | inūsitātum | inūsitātī | inūsitātae | inūsitāta |
References
- inusitatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- inusitatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- inusitatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.