jautāt

Derived from jaust (“to sense, to guess”) (compare just (“to feel”)), of which it originally was the causative form.[1]

• IPA^(key): [jāūtât]

jautāt tr. or intr., 2nd conj., pres. jautāju, jautā, jautā, past jautāju

1. to ask question(s), to inquire, to question (to turn to someone in order to find information)

   jautāt tēvam par vēstuli ― to ask father about the letter

   tur nav ko jautāt, tikpat nekā neuzzinās ― there is nothing to ask there, as nothing is known

   viņš kaut ko jautāja ― he asked (about) something

   jautāt ceļu ― to ask the way

   jautāt, cik ir pulkstenis ― to ask how late it is

   jautāt brālim padomu ― to ask a friend for advice

   jautāt lieciniekus, apsūdzēto ― to question the witnesses, the accused

   “cik tālu vēl līdz Jelgavai?” Vilis jautā ― “how far still to Jelgava?” Vilis aks

2. to ask about (a person, something) (to ask questions about a person's or a thing's health, situation, etc.)

   jautāt pēc mātes ― to ask about mother

   viņš jautāja par manu pagātni ― he asked about my past

   es viņam vairs neko nejautāju par Spāniju ― I didn't ask him anyhthing about Spain anymore

• prasīt

• atbildēt
• atteikt

prefixed verbs:

other derived terms:

• jautājums