kārs
Latvian
Etymology
From Proto-Indo-European *keh₂- (> Proto-Indo-European *kā-ro-s > Proto-Baltic *kāras).
Cognates include Old Norse hórr, Gothic 𐌷𐍉𐍂𐍃 (hōrs, “adulterer”) (from hōra-), Sanskrit चारु (cā́ru, “pleasant, lovely”), Latin cārus (“dear, beloved”).[1]
Pronunciation
- IPA(key): [kāːrs]
Adjective
kārs (kārais comparative, kārāks superlative, viskārākais adverb, kāri)
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of kārs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | kārs | kāri | kāra | kāras | |||||
| accusative (akuzatīvs) | kāru | kārus | kāru | kāras | |||||
| genitive (ģenitīvs) | kāra | kāru | kāras | kāru | |||||
| dative (datīvs) | kāram | kāriem | kārai | kārām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | kāru | kāriem | kāru | kārām | |||||
| locative (lokatīvs) | kārā | kāros | kārā | kārās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||
Synonyms
- alkstošs
Related terms
- kāre (“penchant, craving”)
- kārot (“to crave”)
- kārdināt (“to tempt”, causative)
Verb
kārs
References
- Karulis, Konstantīns (1992), “kārs”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.