liveo

Latin

Etymology

From Old Latin *slivere, from Proto-Indo-European *sliwo-, suffixed form of *(s)ley- (“bluish”). Also see Old English slā (“sloe”), Welsh lliw (“splendor, color”), Old Irish li, Limburgish slywas (“plum”), Old Church Slavonic and Russian сливовый (slivovyj, “plum”). Alternatively, not being attested prior to Cicero, phonologically may only otherwise derive from līvidus, in which case the latter having an equivalent etymology.

Pronunciation

Verb

līveō (present infinitive līvēre); second conjugation, no perfect or supine stem

  1. I am of a bluish color; I am livid.
  2. (figuratively) I am envious, envy.

Conjugation
   Conjugation of līveō (second conjugation, no supine stem, no perfect stem)
indicative singular plural
first second third first second third
active present līveō līvēs līvet līvēmus līvētis līvent
imperfect līvēbam līvēbās līvēbat līvēbāmus līvēbātis līvēbant
future līvēbō līvēbis līvēbit līvēbimus līvēbitis līvēbunt
passive present līveor līvēris, līvēre līvētur līvēmur līvēminī līventur
imperfect līvēbar līvēbāris, līvēbāre līvēbātur līvēbāmur līvēbāminī līvēbantur
future līvēbor līvēberis, līvēbere līvēbitur līvēbimur līvēbiminī līvēbuntur
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present līveam līveās līveat līveāmus līveātis līveant
imperfect līvērem līvērēs līvēret līvērēmus līvērētis līvērent
passive present līvear līveāris, līveāre līveātur līveāmur līveāminī līveantur
imperfect līvērer līvērēris, līvērēre līvērētur līvērēmur līvērēminī līvērentur
imperative singular plural
first second third first second third
active present — līvē — — līvēte —
future — līvētō līvētō — līvētōte līventō
passive present — līvēre — — līvēminī —
future — līvētor līvētor — — līventor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives līvēre — — līvērī — —
participles līvēns — — — — līvendus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
līvendī līvendō līvendum līvendō — —

Derived terms

References
  • liveo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • liveo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • liveo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.